Ogrē iesvēta un atklāj Vācijas armijas karavīru kapsētu

Vairāk attēlu galerijā

Ogrē 21.septembrī iesvētīja un atklāja Vācijas armijas karavīru kapsētu, kas atrodas Čakstes prospektā. Svinīgajā pasākumā piedalījās Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijā Eberhards Šupius, Vācijas vēstniecības Latvijā pārstāvji un ap 100 vāciešu, kuru piederīgie krituši Otrajā pasaules karā.

Ogres novada preses dienesta vadītājs Nikolajs Sapožņikovs informē, ka Vācu karavīru kapsēta Ogrē izveidota 1917. gadā, kad apbedīja 355 kaujās par Rīgu kritušos vācu un krievu karavīrus. Otrā pasaules kara laikā apbedīja vēl 244 kaujās kritušos un kara slimnīcās mirušos vācu karavīrus. Pēc Otrā pasaules kara Ogrē apbedīti Ogres nometnē mirušie vācu karagūstekņi un represētie Latvijas iedzīvotāji. 2001.gadā ar Vācu kara kapu aprūpes Tautas apvienības atbalstu veikta kapsētas teritorijas zondāža. Sākot ar 2003.gadu, kapsētas atjaunošanas darbos piedalījās arī Vācijas Bundesvēra karavīri un rezervisti. Kapsētas izbūves projektu izstrādāja arhitekte Ingrīda Priedīte, izbūves darbus veica firmas „Vides Dizaina Grupa”, „A. P. Labrador” un zemnieku saimniecība „Plātes”. Kapu krustos ierakstīti to kara laikā kritušo un mirušo karavīru vārdi, kuru kapa vieta ir zināma. Pārējo Ogrē apbedīto karavīru vārdi ir ierakstīti piemiņas plāksnēs kapsētas centrālajā laukumā. Pie ieejas kapos izvietota plāksne ar kapsētas plānu.

Latvijas Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs Eižens Upmanis sacīja, ka svinīgais pasākums notiek, lai godinātu karā kritušos, nešķirojot tautības un armijas, jo viņi visi ir atdevuši pašu dārgāko - dzīvību. Gatavojoties atceres brīdim, ar vāciešu spēkiem tika sakārtota kapsēta, bet jebkura sakoptība veicina arī dvēseļu sakārtotību un mieru, uzskata E.Upmanis. 

„Zemākajā kapu terasē atdusas Pirmajā pasaules karā kritušie karavīri. Kad toreiz iekārtoja kapsētu, neviens nedomāja, ka pēc gadiem to nāksies paplašināt. Sekoja Otrais pasaules karš, kuru upuri apglabāti nākamajā terasē, bet pēc tā beigām kapsētā  guldīja arī mirušos vācu karagūstekņus un represētos latviešus. Smagā ceļa galā ir balts krusts – izlīdzinājuma, samierināšanās un cerību zīme. Līdzās krustam šodien goda sardzē stāv latviešu un vācu karavīri. Tas ir simbols mūsu sadarbībai. Kad kopjam kapus, kopjam savu atmiņu, savu zemi un savu dvēseli,” svinīgajā pasākumā teica E.Upmanis. 

Vācijas vēstnieks Latvijā Eberhards Šupius  pateicās Latvijas un Vācijas valstu valdībām, bez kuru palīdzības kapu iesvētīšana nebūtu iespējama. Pirmais Pasaules karš prasīja vairāk nekā 9 miljonus karavīru dzīvību, bet Otrais – 55 miljonus. Kapos apbedītie karavīri kādreiz bijuši frontes dažādās pusēs, bet tagad notiekošais ir kā izlīguma zīme. „Esmu gandarīts, ka arī jaunatne izvērtē drūmo pagātni, kuras mantinieki esam,” sacīja E.Šupius. 

„Izlīgšana ar mirušajiem – tas ir darbs mieram,” teica Vācu kara kapu aprūpes Tautas apvienības valdes loceklis profesors Folkers Hanemans, vēršot uzmanību uz kapu krustos iegravētajiem gadu skaitļiem – daudzi krituši, būdami jauni, savas dzīves tā arī neizdzīvojuši un nepiepildījuši. Pēc F.Hanemana teiktā, šī kapsēta ir vieta sērām, tā ir arī vēstures atgādināšanas un mācīšanās vieta. Viņš citēja Imanuela Kanta vārdus: „Miers ir saprāta meistardarbs” un pateicās visiem, ar kuru palīdzību notiek izlīgšana un rodas draudzība. „Šodien karš nevar būt politisks līdzeklis. Kara laukos nav uzvarētāju,” atzina F.Hanemans. 

„Alberts Šveicars teicis, ka karavīru kapi ir miera veicinātāji,” sacīja Vācu kara kapu aprūpes Tautas apvienības prezidents Reinhards Fīrers. Viņš izteica cerību, ka latvieši, kuriem vācieši kādreiz tik daudz pāri nodarījuši, turpinās tagad sadarboties mierā un draudzībā. Viņš pateicās visiem, kuri palīdzējuši šīs piemiņas vietas sakopšanā.

Kapus iesvētīja trīs garīdznieki: Ogres evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Modris Īvāns, Ogres Svētā Meinarda Romas katoļu draudzes vikārs Lauris Malnačs un vācu evaņģēliski luteriskās Rīgas draudzes mācītājs Mārtiņš Grāls. Viņi lūdza mieru kritušo dvēselēm un aizlūdza arī par dzīvajiem – lai katrs redzētu krustu, atslēgu uz debesīm, žēlastību  un piedošanu, ko Dievs cilvēkiem ir devis. Lai starp tautām un to valdībām būtu taisnības un Dieva gars, lai Dievs palīdzētu atjaunot darba tikumu un svētītu ikviena darbu, mācītu saudzēt cilvēka dzīvību jau kopš viņa dzimšanas.

Skanēja Latvijas, bet pēc tam Vācijas himna. Dziedot savas valsts himnu, daudziem vāciešiem acīs bija asaras. Pie kapu krusta sagūla vainagi un ziedi, kurus nolika Vācijas vēstnieks Latvijā Eberhards Šupius, Vācu kara kapu aprūpes Tautas apvienības un Latvijas Brāļu kapu komitejas pārstāvji, Ogres novada domes vadība, Ogres un Vācijas iedzīvotāji, kuri bija atbraukuši ar vairākiem autobusiem.

Vācijas vēstnieks Latvijā Eberhards Šupius, Vācu kara kapu aprūpes Tautas apvienības pārstāvji un Ogres novada domes vadība 21.septembrī nolika vainagus arī latviešu strēlnieku kapos un Brāļu kapos Ogrē, Turkalnes ielā.